Kad liekas, ka diena tumšāka vairs nevar būt..

Katram ir sava laimes izpratne. Kad liiksmo sirds un negrib rimties, un skaņas virpuļo galvā kā trakas sniega pārslas. Tumsa zaudējusi drūmo vaigu, un pēkšņi saprotu, ka Ziemassvētki būs, būs Brīnums, jo brīnumus protam radīt mēs paši.Kad dziedājām to Dziesmu, ko komponists pagājušo sestdien uzrakstīja - nezinu vai tādai jābūt nirvānai, bet tā pēkšņi notika. Un vairs nav svarīgi - ka tumsā visu laiku līst, un ielas ir tik vientuļi tukšas, jo iekšā skan Tā Dziesma.

Esi sveicināta, mana jaunā diena

Tā ir līdzīga varavīksnei - tik koša un neparasta, tomēr tik spirdzinoša. Katru brīdi gribas redzēt gaišus skatienus un cerīgas domas. Gribas šajā dienā atkal izdarīt ko tādu, kas dotu spēku  dzīvot un priecāties par mirkli, lai kas apkārt nenotiktu) Un protams , pats galvenais,  dalīties šajā priekā ar visiem, kas vien to vēlas. Lai mums visiem izdodas)